LIELĀ ŠVEICES GANU SUŅA STANDARTS

FCI šķirnes standarts Nr.58 /05.05.2003/

 

IZCELSMES VALSTS: Šveice

 

OFICIĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 25.03.2003

 

PIELIETOJUMS

Sākotnēji izmantots kā sargsuns un vilcējsuns; mūsdienās izmanto arī kā kompanjonu, sargu un ģimenes suni.

 

FCI KLASIFIKĀCIJA

  • 2. grupa: Pinčeri, šnauceri, molosi, Šveices kalnu un ganu suņi.
  • 3. apakšgrupa: Šveices ganu suņi.
  • Bez darba spēju pārbaudes.

 

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS

1908.gadā Langetālē Šveices kinoloģiskās biedrības (Šveices kennelkluba) SKG dibināšanas 25 gadadienas jubilejas izstādē, profesora Alberta Haima (Albert Heim), liela Šveices kalnu suņu šķirņu atbalstītāja vērtējumam nodeva divus īsspalvainos Bernes ganu suņus. Viņš suņos saskatīja senas, izzūdošas, lielo kalnu suņu šķirnes jeb miesnieku suņu pārstāvjus, kuru priekšteči agrāk bija plaši izplatīti Eiropā un tos audzēja kā sargsuņus, vilcējsuņus vai lopu dzinējus. 1909.gadā SKG tos atzina par atsevišķu šķirni un iereģistrēja Šveices ciltsgrāmatas 12.sējumā. 1912.gadā nodibināja "Lielo Šveices ganu suņu" klubu, lai veicinātu šķirnes attīstību. Pirmo standartu FCI publicēja ne agrāk kā 1939.gada 5.februārī. Mūsdienās šos suņus audzē arī citās Eiropas valstīs un, pateicoties to mierīgajam, nosvērtajam raksturam, sevišķi augstu vērtē kā ģimenes suņus

 

KOPĒJAIS IESPAIDS

Trīskrāsains suns, spēcīgiem, masīviem kauliem. Muskuļots. Neskatoties uz augumu un svaru, viņš ir dinamisks un kustīgs. Skaidri izteiktas dzimumu atsķirības.

 

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS

  • Ķermeņa garums (mērot no krūšu kaula līdz sēžas pauguram) pret augstumu skaustā = 10:9.
  • Krūšu dziļums pret augstumu skaustā = 1:2.
  • Galvaskausa garums pret purna garumu = 1:1.
  • Galvaskausa platums pret purna platumu = 2:1.

 

UZVEDĪBA UN RAKSTURS

Pašpārliecināts, modrs, vērīgs un bezbailīgs ikdienas situācijās. Labsirdīgs un uzticīgs pret pazīstamiem. Pašapzinīgs pret svešiniekiem. Raksturs līdzsvarots.

 

GALVA

Spēcīga attiecībā pret ķermeni, bet ne smaga. Suņiem galva spēcīgāka nekā kucēm.

 

GALVASKAUSA DAĻA

  • Galvaskauss: Plakans un plats. Pieres rieva sākas no pārejas un pakāpeniski izzūd virzienā uz augšu.
  • Pāreja: Vāji izteikta.

 

PURNA DAĻA

  • Degungals: Melns.
  • Purns: Spēcīgs, garāks kā dziļš. Nav smails nedz skatoties no augšas, nedz no sāniem. Purna muguriņa taisna, bez rievas.
  • Lūpas: Vāji izteiktas, cieši piegulošas, melnas. Nav nokārušās.
  • Žokļi/zobi: Žokļi spēcīgi; pilns, spēcīgs un līdzens šķērveida sakodiens. Pieļaujams divu zobu trūkums (premolārs P1 un/vai premolārs P2). Neņem vērā molāra M3 trūkumu.
  • Acis: Mandeļveida, vidēja izmēra, nav nedz dziļi novietotas, nedz izvalbītas. Krāsa no gaiši brūnas līdz kastaņbrūnai; modra, draudzīga izteiksme. Acu plakstiņi cieši pieguļoši, tumši.
  • Ausis: Vidēja lieluma, trīsstūra, novietotas diezgan augstu. Miera stāvoklī nokarājas un pieguļ cieši vaigiem, bet, kad suns modrs, saceltas uz priekšu. Labi apaugušas gan no iekšpuses, gan ārpuses.

 

KAKLS

Spēcīgs, muskuļots, diezgan resns pie pamatnes. Nav pakakles.

 

ĶERMENIS

Mazliet garāks par augstumu skaustā.

  • Mugura: Mēreni gara, spēcīga un taisna.
  • Jostas vieta: Plata un muskuļaina.
  • Krusti: Gari un plati. Nedaudz nolaideni. Nekad nav augstāki par skaustu vai stāvi.
  • Krūtis: Spēcīgas, platas, sniedzas līdz elkoņiem. Šķērsgriezumā krūšu kurvis ieapaļi ovālas formas; nav nedz plakans, nedz mucveidīgs. Krūšu priekšdaļa labi attīstīta.
  • Vēdera līnija: Vēders un sāni vāji pievilkti.

 

ASTE

Harmoniski novietota krustu turpinājumā, diezgan smaga, sniedzas līdz

lecamajai locītavai, miera stāvoklī nolaista. Kad suns ir modrs vai kustībā, asti paceļ augstāk un tur nedaudz izliektu uz augšu, bet nekad nedz saritinātu, nedz pārliektu pār muguru.

 

KĀJAS

  • Priekškājas:
    • Kopējais iespaids: Skatoties no priekšpuses taisas un paralēlas, diezgan plati novietotas.
    • Lāpstiņas: Garas, spēcīgas, slīpi novietotas, cieši pieguļošas ķermenim un muskuļotas, veido ne pārāk taisnu leņķi ar pleciem.
    • Apakšpleci: Spēcīgiem kauliem un taisni.
    • Pēdvidus: Stingrs un vertikāls skatoties no priekšpuses; gandrīz vertikāls attiecībā pret zemi, skatoties no sāniem.
  • Pakaļkājas:
    • Kopējais iespaids: Taisnas, paralēlas, skatoties no mugurpuses nav satuvinātas. Lecamās locītavas un ķepas nav nedz savērstas, nedz izvērstas. Rudimentāriem pirkstiem jābūt apgrieztiem, izņemot valstīs, kur tas ir aizliegts ar likumu.
    • Augšējā ciska: Diezgan gara, plata, spēcīga un labi muskuļaina.
    • Celis: Veido vāji izteiktu leņķi.
    • Apakšējā ciska: Diezgan gara.
    • Lecamās locītavas: Spēcīgas, izteiktiem leņķiem.
    • Ķepas: Spēcīgas, vērstas taisni uz priekšu, pirksti cieši saspiesti ar labi izliektiem pirkstiem un spēcīgiem nagiem.

 

KUSTĪBAS

Pie jebkuras gaitas sabanlansētas kustības ar labu izvēzienu. Brīvs solis ar labu priekškāju izvēzienu un labu pakaļkāju atgrūdienu. Rikšojot, kājas kustas taisnā līnijā skatoties gan no priekšpuses, gan mugurpuses.

 

APMATOJUMS

  • Apmatojums: Divkāršais apmatojums sastāv no bieziem, vidēja garuma segmatiem un blīvas pavilnas. Pavilna pēc iespējas tumši pelēka vai melna. Ja ir pavilna, pieļaujami īsi segmati.
  • Krāsa: Tipiski trīskrāsains suns. Pamatkrāsa melna ar simetriskiem, sarkani-brūniem (rudiem) plankumiem un tīriem, baltiem plankumiem. Sarkani-brūnā krāsa izkārtota starp melno krāsu un baltajiem plankumiem. Sarkani-brūnais tonis iezīmējas starp melno krāsu un baltās krāsas plankumiem uz vaigiem, virs acīm, ausu iekšpusē, uz krūšu priekšdaļas abām pusēm, uz visām četrām kājām un zem astes. Baltie plankumi izkārtoti uz galvas (svītra) un purna, turpinās nesadalīti no rīkles uz krūtīm, kā arī uz ķepām un astes gala. Starp svītru uz galvas un sarkani-brūnajiem plankumiem virs acīm jābūt melnai joslai. Pieļaujams balts plankums uz kakla vai balta apkakle.

 

LIELUMS

  • Augstums skaustā suņiem 65-72 cm.
  • Augstums skaustā kucēm 60-68 cm.

 

TRŪKUMI

Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un izteikmei uz suņa veselību un labturību.

  • Nenosvērta uzvedība.
  • Trūkst jebkurš zobs izņemot 2PM1 un/vai PM2 (1.vai 2.premolārs). M3 neņemt vērā. Taisnais sakodiens.
  • Gaišas acis. Acu plakstiņi nav cieši pieguloši.
  • Redzama dzelteni brūngana vai gaiši pelēka pavilna, Krāsa un plankumi nav tīri.
  • Nepareizs krāsojums:
    • iztrūkst baltas krāsas plankumu uz galvas,
    • baltās atzīmes uz purna skaidri sniedzas tālāk par mutes kaktiņiem,
    • balts pēdvidus vai pēdas ("zeķes"), kas sniedzas tālāk par karpālajām locītavām vai papēžiem,
    • ievērojami asimetrisks krāsojums.

 

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI

  • Agresīvi vai pārāk bikli suņi.
  • Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.
  • Nepilns sakodiens vai pārkodiens, šķībs žoklis.
  • Entropija, ektropija.
  • Viena vai abas acis zilas.
  • Īss apmatojums un trūkst pavilnas.
  • Garš apmatojums.
  • Cita krāsa kā trīskrāsaina.
  • Cita pamatkrāsa nevis melna.

 

N.B.

  • Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā,
  • Pavairošanai izmantojami tikai funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski šķirnes pārstāvji.